“AutoMedia.lv” tests: Dodam izbraukt ar pilnpiedziņas “Insignia Sports Tourer”

„AutoMedia.lv” autori ar “Opel” flagmani “Insignia” ir braukuši visnotaļ bieži, tādēļ pie pēdējā no Ungārijas atsūtītā demoautomobiļa stūres aicinājām arī „tautas ekspertus”. Tiesa, šis “Insignia Sports Tourer” nebija pavisam ikdienišķs, jo bija komplektēts ar jaudīgāko dīzeļmotoru un “Opel” modeļos reti sastopamo visu riteņu piedziņu.

Vairums pieaicinātie vērtētāji šai rotaļā tika iesaistīti pirmo reizi. Svaigi uzkritušais šīs ziemas otrais sniegs lika spēles dalībniekiem akcentēt ne tikai motora jaudu un 4×4 iespējas, bet arī ungāru uzstādītās, mūsu apstākļiem ne visai piemērotās riepas. Interesanti, ka, neskatoties uz sniega esamību, kas sniedza vieglu iespēju slidināties, par pilnpiedziņu nerunā gandrīz neviens, toties teju visi ir ievērojuši apgrūtināto satiksmes situācijas kontroli auto aizmugurē.

EGONS KNAUERS: AAS “ERGO Latvija” korporatīvo darījumu vadītājs; autovadītāja stāžs 28 gadi; AUGUMS 176 cm; izmanto 2005.gada “VW Golf Wariant” 1.9TDI.

Pirmais iespaids, ieraugot “Insignia ST”, ka arī klasiskas formas autobūvē joprojām var būt simpātiskas. Iekāpjot salonā, secināju, ka sēdekļa ērtība un to regulēšanas iespējas ir ļoti labā līmenī. Arī mērinstrumentu panelis ir labi pārskatāms, pamatfunkciju vadība (gaismas, logu tīrītāji, uz stūres izvietotās funkcijas) ir ērta un saprotama. Jau braucot, ar pirmo piegājienu neatradu salona ventilatora slēdzi, jo tas paslēpies starp ļoti daudzām citām pogām paneļa vidusdaļā. Kopumā visu ierīču un funkciju vadības pogu ir tik daudz, ka pirms braukšanas jāstudē ar instrukcijas palīdzību. Braucot visu pat nemēģināju apgūt, jot as būtu bīstami. Taču, ja visas funkcijas ir apzinātas, tad pogas aizsniedzamas ērti – no ergonomikas viedokļa nekādu pārmetumu nav.

Vadāmība un gaita patīkama, dinamika kā universālam ģimenes auto arī pietiekoša. Arī ātrumkārba ikdienišķā satiksmes plūsmā pārslēdzas līgani un ātri. Taču dināmiskāk braucot un lietojot manualo pārslēgšanas režīmu, likās, ka pārslēgšanās notiek mazliet ar kavēšanos. Salona skaņas izolācija nav no ideālākajām, braucot labi dzirdama gan motora, gan aizmugurējā tilta (vai riepu) skaņa. Pārslēdzoties uz Sporta režīmu, neizdevās izjust pamanāmas atšķirības, izņemot paneļa apgaismojuma maiņu. Iespējams, mans izmēģinājuma brīdis bija pārāk īss. No pārredzamības viedokļa negatīvi rādījās labās puses priekšējā jumta statne, kas aizsedz skatu no vadītāja pa kreisi, un atpakaļskata spoguļa efektivitāte, kas atstāj diezgan lielu nepārskatāmu zonu auto aizmugures daļas sānos. Diemžēl izmēģinātās “Insgnia ST” komplektācijai ir salīdzinoši ļoti augsta cena, kas faktiski liedz apsvērt tieši šāda auto iegādi.   

ANITA LONTONE: darbojas vides aizsardzības un projektēšanas jomā; autovadītājas stāžs 9 gadi; augums 159 cm; personīgā auto nav, bieži izmanto drauga 2002.gada „Volvo S80”.

Es ikvienu auto vērtēju kā pēc dizaina, tā arī drošības un funkcionalitātes.

Skatu pievērš „Opel Insignia ST” aerodinamiskais izskats un plūstošās, harmoniskās līnijas gan auto virsbūvē, gan arī salonā. Elegantais salons ar augstas kavlitātes ādas sēdekļiem tā vien aicina doties braucienā uz kādu no Latvijas ainaviskākajām vietām. „Insignia” salona interjerā dizaineri patiešām ir centušies izmantotas kvalitatīvas virsmas, kā arī ir padomāts par komfortu – nodrošinot augstu ergonomikas pakāpi. Dodoties izmēģinājuma braucienā, pa tumšajām Rīgas ielām uzmanību pievērsa adaptīvais apgaismojums, kas radīja papildus drošību. Braucienā auto parādīja savu dinamiskumu, bet, tomēr motora rūkoņa, kas dzirdama salonā stiprāk nekā gribētos mazliet traucēja. Auto salonā atrodamās zīmītes ar neskaitāmajiem drošības spilveniem un pasīvo drošības aprīkojumu viesa uzticību par auto drošību. „Insignia ST” ir gana plašs un ietilpīgs, manuprāt, ideāls ģimenes auto, kā arī ir viegli transformējams, ja ir nepieciešams pārvadāt lielākus nestandarta priekšmetus. Esot nemitīgā kustībā, nākas atzīmēt iestrādāto kontaktligzdu grīdas konsoles aizmugurējā uzglabāšanas nodalījumā, kas lieti noder, esot ceļā.

JĀNIS OZOLS: ārsts-psihoterapeits, medicīnas zinātņu doktors; autovadītāja stāžs 33 gadi; augums 185 cm; pašlaik izmanto „Volvo” vieglo auto, bet pagātnē bijuši vairāki „BMW”.

Ar manu augumu „Insignia ST” vadītāja vietā ir pašauri, īpaši elkoņu zonā esmu radis pie lielākiem plašumiem. Sēdekļi ir ar sportisku auguma satvērienu, bet labi, ka nav pārāk cieši, jo der arī raženākiem cilvēkiem. Kopumā labi. Auto gaitu neapšaubāmi ietekmēja lielie 20 collu riteņi un zemais riepas profils, kas šo „Insignia” padara cietāku nekā būtu ar augstākām riepām. Taču pat pa Rīgas bruģi nešķita, ka rites komforts būtu pagalam nepietiekams. Auto brauca ne sliktāk kā citas mašīnas ar pacietām piekarēm. Ergonomiku vērtēju kā vidēju. Ļoti daudz visvisādu pogu un slēdžu, taču visumā orientēties nav grūti. Dzinēja jauda šādu izmēru un svara automobilim ir pietiekama, taču, manuprāt, ne viss gluži labi ir ar automātisko ātrumkārbu. Tā pārslēdz ātrumus ar zināmu novēlošanos. Dinamiskai braukšanai man pat labāk patika standarta režīms, nevis „Sport”, kas it kā tieši domāts asākai vadīšanas manierei. Kārbas darbība nav īsti pieskaņota motora griezes momenta izmaiņām. Toties gaitas īpašības bija visnotaļ tīkamas pat ar mūsu apstākļiem nepiemērotām riepām un vadāmība ir viegla, neprasa nekādu piepūli.

„Insignia” nav no mazajām mašīnītēm, bet ar maniem 185 cm tikai tā vien bija, lai galva nedurtos jumtā. Aizmugurē, kur ietilpība ir upurēta virsbūves līniju skaistumam, jumts ir vēl zemāks un gariem cilvēkiem trūks vietas galvas zonā. Gribētos arī garāku sēdekļa atzveltni un, manuprāt, aizmugures sēdeklī vidējā pasažiera vieta vispār nav piemērota gariem braucieniem. Taču būtiskāki iebildumi man ir pret redzamību. Aizmugures logs šaurs, aizmugurējās daļas sānu logi vēl šaurāki un jumta balsti masīvi. Tas viss ierobežo redzamību atpakaļskata spogulī, bet mazie trīsstūra formas sānskata spoguļi to nespēj kompensēt. Dizains, manuprāt, vairāk piemērots jauniem ļaudīm, taču arī man pretenziju šai ziņā nav. Nebija gadījies vadīt auto ar adaptīvajām gaismām. Pirmājā brīdī stūrei līdzi sekojošais gaismas kūlis pārsteidz un pat liek tā kā nervozēt, taču, pierodot, noteikti jāatzīst šāda aprīkojuma praktiskie ieguvumi – pagrieziena iekšmala tiek ļoti labi izgaismota un tas vairo drošu braukšanu.

NAURIS IEVIŅŠ: strādā jūras transporta nozarē; autovadītāja stāžs 13 gadi; augums 183 cm; personīgais auto 2002.gada „Volvo S80 D5”.

Ko lai saka, ar tādiem universāliem braukts ir visai maz. No ārpuses „Insignia ST” izskatās ļoti labi. Ja priekšā nebūtu „Opel” zīme nemaz nevarētu pateikt, ka tas ir „Opel”. Auto salons ir plašs, kā arī bagāžas nodalījums ir pietiekami liels un transformējams, kā arī pluss ir elektriski aizveramais bagāžnieks. Priekšējais panelis ir līdzīgs „Hyundai i40”, bet tas nemaz nav peļami, jo abiem auto iekšpuses dizains ir svaigs un patīkams. Patika inovatīvie un ergonomiski izstrādātie ādas sēdekļi, ko iespējams konfigurēt visdažādākajos veidos. Vadāmība laba, dzinējs arī ir pietiekoši jaudīgs. Ja jārunā par mīnusiem, tad pirmkārt te minama sliktā pārredzamība uz aizmuguri. Vizuāli simpātiskie sānskata spoguļi ir pārāk mazi, nevar saskatīt, kas notiek aizmugurē uz ceļa. Arī salona atpakaļskata spogulī maz ko var redzēt, turklāt spoguļa novietojums likās par zemu. No pasažiera vietas pirmais iespaids par salonu – šajā automobilī var komfortabli ceļot.

SANTA: būvinženieris; autovadītājas stāžs 3,5 gadi; augums 166 cm; personīgā auto šobrīd nav, bet iepriekš izmantoja 1998.gada „Alfa Romeo 155”.

Neskatoties uz to, ka man kā jaunietei ģimenes mašīnas neliekas īpaši pievilcīgas, „Insignia ST” šķita auto „ar odziņu”. Ņemot vērā to, ka šī ir vidējas cenu kategorijas mašīna, tā izskatās apbrīnojami eleganta. Tik eleganta, lai spētu ieinteresēt arī jauniešus. Salons pat atgādināja luksusa mašīnu interjerus – skaisti un precīzi nostrādāti ādas sēdekļi un aizmugurējais nudien ir piemērots ērtai sēdēšanai trīs cilvēkiem. Uz skaisti veidotā paneļa daudz un dažādas pogas, visas nemaz nespēju apgūt īsā testa braucienā. Biežāk izmantojamo mašīnas papildierīču vadība bija arī izvietota uz stūres. Tas ir tik ērti un arī droši, ja vari radio pagriezt skaļāk vai klusāk, nenoņemot rokas no stūres – sīkums bet patīkami. Tāds pats patīkams sīkums likās bagāžnieka atvēršana un aizvēršana, nospiežot pogu. Atkrīt tādi nepatīkami pārsteigumi, kā tieši pirms balles sabojāts manikīrs vai nosmērēts tērps. Starta uzrāviens gan nebija tāds, kādu es vēlētos, bet ņemot vērā, ka tā ir ģimenes mašīna, tad tam nav īpašas nozīmes. No vadāmības viedokļa toties „Insignia” ir lieliska. Klausa jebkurai komandai, gan straujos gan lēnos manevros. Priekš manis liels pārsteigums bija priekšējie adaptīvie lukturi, kas griezās līdzi stūrei, kad tika veikti pagriezieni. Redzamība uz vietu, kur mašīna nogriezīsies, ir perfekta. Kā sākumā minēju, no vietas mašīnai uzrāviens ir palēns bet, kad tiek nospiests akselerācijas pedālis gaitā, priekš apdzīšanas, par lēnīgumu vairs nevar sūdzēties. Motoram pat parādās tāda īpatnēja, patīkami sportiska rūkoņa. Jaunums tas vairs nav, bet ļoti patīkami, ka ir vairāki motora un atsperojuma darbības režīmi – līganāka un ekonomiska braukšana tālākiem ceļojumiem, bet sportiska braukšana – tādiem kā es.

Runājot par mašīnas mīnusiem, vēlos pieminēt šauros atpakaļskata spoguļus. Nepieredzējušam braucējam tas var izrādīties pat bīstami. Lai gan, domāju, ja man vairāk būtu iespēja ar šo mašīnu pabraukt, tad pierastu un saprastu kuriem punktiem vairāk jāpievērš uzmanība. Īsti neizpratu ātrumkārbas manuālā režīma nepieciešamību. Kam tas, ja automāts strādā ļoti klabi? Ja man būtu vīrs un divi bērni, tad „Insignia ST” noteikti būtu viena no tām, kas kandidētu kļūt par manas ģimenes transporta līdzekli.

OSKARS MUNČS: AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils nodaļas vadītājs; autovadītāja stāžs 29 gadi; augums 186 cm; pašlaik izmanto auto „Volvo Cross Contry”.

No ārpuses “Insignia ST” izskatījās ļoti iespaidīgi. Milzīgie vieglmetāla diski un zema profīla riepas piešķīra mašīnai agresīvu un modernu izskatu. Skaista! Tādā gribas sēsties un braukt. Iekāpjot iekšā, jutos ļoti ērti. Lai gan mans augums ir 186 cm, priekšā vietas pilnīgi pietiek, un aizmugurē sēdošie arī var justies brīvi. Mašīna ir ērta un ietilpīga. Iedarbinot dzinēju, salonā bija patīkami klusi. Motoru praktiski nedzird. Tas priecē! Liels informācijas displeja ekrāns, un pamatīgs daudzums ar pogām un slēdžiem liecināja par to, ka mašīna ir pamatīgi aprīkota, „piebāzta” ar visādu papildaprīkojumu. Sānskata spoguļu forma gan nepatika, bet tā ir gaumes lieta. Motoriņš (2.0 litru bi-turbo dīzelis) vienmēr ātri atsaucās uz gāzes pedāļa kustībām. Salonā, manuprāt, joprojām kluss. Neskatoties uz ļoti zema profila riepām, gaita tik un tā mīksta. Patīkami. Automātiskā ātrumkārba arī darbojās bez vainas, Auto teicami klausa stūrei un turas pie ceļa. Pārslēdzot braukšanas režīmus (tour vai sport), mainās amortizatoru „mīkstums”, un sport motors atsaucīgāk reaģē un gāzes pedāļa kustībām. Jā, tieši atsaucīgāk reaģē, bet nepaliek jaudīgāks. Tas man tā ka lika nedaudz vilties. Tā kā ir bi-turbo, biju iedomājies, ka zem kapota ir īsts „spridzeklis”, kas „uzberot ogles” iespiedīs sēdeklī nepajokam. Bet nekā. Tas vienkārši ir diezgan jaudīgs braucamais.

Pats ikdienā braucu ar pilnpiedziņas auto un nereti saskaros ar to, ka strauji griežoties, tilti “saslēdzas” kopā, un mašīnas apgriešanās rādiuss palielinās. Griežoties ar “Insignia”, biju patīkami pārsteigts par tās manevrētspēju. Lai gan mašīna ir liela un pilnpiedziņas, vienalga ļoti labi griežas riņķī. Braucot pa zemes ceļu, auto vadāmība necik nemainījās. “Insignia” turējās uz ceļa kā „pielīmēta”. Turklāt ne salonā, ne piekarēs nekas negrabēja. Braucot iestājās tumsa, un es varēju pilnā mērā izbaudīt „grozāmo lukturu” efektu. Lukturi seko stūres pagriezieniem. Tas pamatīgi noder kā braucot pa līkumoto ceļu, tā arī iegriežoties pagalmā no šosejas. Vēlējos vēl pamatīgāk pārbaudīt piekari un izbraucu pa vecu akmens bruģa ceļu. Nereti braucu tur ar citiem auto un zinu, kā bruģis purina mašīnu. “Insignia” turējās gods godam, piekares strādāja nevainojami. Biju pārsteigs! Bagāžas nodalījums arī ir pamatīgi liels. Ja nolaiž sēdekļus, tas pārvēršas par pamatīgu guļamistabu. Auto ir ne tikai ērts, bet arī praktisks.

Šis tas ko piebilst pie iepriekš teiktā ir arī “AutoMedia.lv: Rakstot par svarā vieglāko un izmēros mazāko „Opel Astra”, izteicām zināmas šaubas par bi-Turbo motora lietderību šī auto motortelpā, jo līdzi 195 Zs jaudai neturēja četrdurvju „Astriņas” stūrēšanas īpašības. „Insignia”, kas ir lielāka un smagāka, turklāt komplektēta nevis ar „McPherson” (kā četrdurvju „Astra”), bet gan ar „HiPer Strut” priekšējo piekari, bi-Turbo 195 Zs jauda un 400 Nm griezes moments ir tieši tas, ko, kā saka, dakter’s parakstījis.

Nav spridzeklis, kā viens no viedokļu autoriem minēja, bet tomēr visnotaļ ikdienai dinamisks auto. Jāpiekrīt tiem, kas dažu grēciņu saskatījis sešpakāpju automātiskās kārbas darbībā. Miermīlīgāk ripinoties viss ir okey, bet, mēģinot dinamiski braukt, kārba apliecina, ka automātisko transmisiju jomā „Opel” ir kur augt. „Insignia” automāts nestrādā vienmērīgi, nereti pārtur pārslēgšanos un reizumis darbojas nedaudz haotiski. Kopumā tā strādā tomēr vairāk labi nekā slikti, arī vairums izmēģinātāji kārbas darbībai īpašu uzmanību nemaz nepievērsa, taču prasīgākajiem trūkumiņi garām nepaslīdēja.

Tikai viens no septiņiem izmēģinātājiem kaut ko minējis par „Insignia” pilnpiedziņu. Pieminējis pozitīvā  nozīmē, par labu pagriežamību. Mēs piebildīsim, ka „Opel” 4×4 sistēma nav nekas novatorisks, jo tiek izmantots tradicionāls „Haldex” sajūgs un ierobežotas berzes diferenciālis. Pakaļējie riteņi pieslēdzas tikai priekšējo izslīdēšanas gadījumā. Situācijās, kas vēl nav ekstrēmas, pieslēdzas visnotaļ nemanāmi, lielākoties tikai signāllampiņas mērinstrumentu panelī par to liecina. Ja nav ledus, pat uz grunts seguma ar pilnu gāzi no vietas uzsākot, kaut nedaudz izspolēt neizdodas, jo pakaļējie riteņi pieslēdzas teju reizē ar vilkmes kontroles sistēmas iedarbošanos un auto vienkārši aizripo. Saslīdot sniegā, 4×4 darbību var sajust labāk, taču nekādu brakšķu vai krakšķu riteņu un transmisijas darbībās novērot neizdevās, vienkārši daudz mazāk nācās piestrādāt ar stūri, jo auto gaita it kā pati par sevi taisnojās, vilkmes slodzei pārdaloties uz aizmugures riteņiem. Labāka vai sliktāka par līdzvērtīgu konkurentu pilnpiedziņām ir „Opel” 4×4, to varētu spriest tikai pēc tiešas konfrontācijas.

Degvielas patēriņš reālā satiksmē, kā parasti atšķiras  no rūpnīcas datiem, kas iegūti teju laboratorijas apstākļos. Nav mazs, taču nešķiet arī pārmērīgs. katrā gadījumā samērīgāks nekā bija bi-Turbo “Astrai”. Turklāt braukts tika, īpaši nedomājot par ekonomiju. drīzāk otrādi, izbaudot “Insignia Sports Tourer” 195 Zs motoriņa iespējas.

Vairums pieminēja un arī „AutoMedia.lv” atzīst, ka „Insignia Sports Tourer” graciozo formu dēļ ir upurēta redzamība uz auto aizmuguri. Sānskata spogulīši glīti, bet mazi, logi aizmugures daļā šauri, jumta statnes masīvas. Ļoti palīdz gudras palīsistēmas, kas kontrolē sānos notiekošo, taču tās audzē cenu.

Testētās „Opel Insignia ST 2,0 CDTI Bi-Turbo 6AT 4×4” cena Latvijas dīleru interneta vietnē nemaz nav norādīta. Laikam īpaši necer uz šādas komplektācijas pieprasījumu. Vācijā ar 19% PVN tāds auto maksā sākot no 39 840 eiro. Augstākajā aprīkojuma līmenī “Innovation” jau no 44 085 eiro. Ņemot vērā, ka konkrētais testa auto šķiet bija maksimālajā komplektācijā, cenai jāpiesaita vēl vismaz vairāki tūkstoši eiro – cipars iznāk briesmīgs. Retais Latvijā par tādu naudu pirks “Opel”, lai arī kādu progresu šis zīmols ir demonstrējis pēdējo desmit gadu laikā.

„AutoMedia.lv” degvielas patēriņa rezultāti pēc „Opel Insignia ST 2,0 CDTI Bi-Turbo 6AT 4×4”  borta datora

Auto tika saņemts ar pilnībā uzpildītu degvielas tvertni un pēc “AutoMedia.lv” testiem līdz pilnai bākai tika uzpildīti 67,94 l dīzeļdegvielas. Pārrēķinot šo degvielas daudzumu uz nobrauktajiem 710,5 km, iznāk, ka faktiski patērēti 9,56 l/100 km, kas ir par 0,66 l/100 km vairāk nekā uzrādīja auto borta kompjūters.

„Opel Insignia ST 2,0 CDTI Bi-Turbo 6AT 4×4” tehniskie rādītāji (ražotāja dati)

Drukāt

Lasi vēl:

1. „AutoMedia.lv” tests: Jaunais „Astra OPC” – „Opel”, ar ko sarūgtināt „BMW” braucējus Vasaras izskaņā „Opel” pašreizējā „Astra J” paaudze, tēlaini izsakoties, beidzot...
2. Dodam izbraukt ar jauno minivenu “Opel Zafira Tourer” Kopš trešās paaudzes „Opel Zafira”, kas nu jau saucas „Zafira...
3. “AutoMedia.lv” tests: Dodam izbraukt ar “Opel Combo” – itālieti vācu uzvalkā „AutoMedia.lv” rīcībā uz mazliet ilgāku laiciņu nekā prasa nepieciešamie  standarta...
4. „SuperSport” sportiskā šasija būs pieejama arī dažos ierindas „Opel Insignia” modeļos „Adam Opel AG” ziņo, ka par pašreizējo zīmola flagmani uzskatāmais...
5. Dodam izbraukt ar krosoveru “Dacia Duster” (Materiāls iepriekš, 2011.gada 19.oktobrī, publicēts portālā DELFI.lv) „Dacia Duster”, neskatoties...