Bavāriešu „BMW” nereti mīl atgādināt, ka uzņēmums pirmsākumos ražoja lidmašīnu dzinējus un tikai pēc tam automašīnas. Kāds tam sakars ar „Dacia”? Ražotni , ko vēlāk sociālistiskā Rumānija izmantoja kā bāzi autorūpnīcas izveidei, pēc Otrā Pasaules kara laika diktatora Jona Antonesku pavēles arī uzbūvēja, lai ražotu aviācijas dzinējus. Kopš 2021.gada „Renault” Rumānijas meitas uzņēmums, kurš pasaulē kļuva pazīstams, kā budžeta klases automobiļu ražotājs, izlaiž arī elektromobiļus. Tiesa, „Dacia Spring Electric” netiek montēts Rumānijā, bet gan Ķīnā.
Būsit visai liekulīgi, ja viebsities vien dēļ izcelsmes valsts. Datorus, viedtālruņus, sadzīves un citu Ķīnā ražotu tehniku taču lietojat, degunus neraukdami, vai ne? Un tehniski jau auto izstrādāja Renault-Nissan alisanse, bet Dongfeng, kas ir viens no lielākajiem ķīniešu autoražotājiem, nodrošina tikai montāžu. Zem frnacūžu un japāņu kontroles. Turklāt, „Spring” savā ziņā ir pārbaudīts produkts, jo analogs Ķīnas tirgum – „Renault City K-ZE” tiek izlaists jau kopš 2019.gada.
Starp citu, lielā Eiropa faktiski jau ir nobalsojusi PAR „Spring”, to padarot par vienu no pirktākajiem elektromobiļiem tā sauktajā Vecajā kontinentā. Dēļ cenas, protams. Un tomēr!
Askētisks, toties vislētākais
„Dacia Spring” pēc Eiropas klasifikācijas pārstāv Mazās klases A segmentu jeb pašus mazākos automobilīšus. Ražotājs „Spring” arī pozicionē kā akumulatoru elektrisko pilsētas auto. Tas ir 3,73 cm garš, 1,58 cm plats un gandrīz 1,52 cm augstumā, jumta reliņus ieskaitot. Uzlikts uz sen neredzēti maziem un šauriem 14 collu ritenīšiem (165/70), „Spring” dažos rakursos nudien izskatās bērnišķīgi nenopietns, pat maķenīt smieklīgs. Taču tam ir 15 cm klīrenss, kas pie mūsu nesakārtotās ceļu infrastruktūras vērtējams kā pluss, jo lielākajai daļai nekrosoveriem ir tikai 12-13 cm un bamperi tiek plēsti gana bieži.
Neko īpašu par „Spring” nav, ko stāstīt. Salīdzinājumā ar mūsdienu autopasaules piedāvājumu, „Spring” ir prasts kā cirvis. Gluži tāds pats kā bija pirmais „Dacia Logan” 2004.gadā attiecībā pret to, ko tad piedāvāja autobūve. Drošības ziņā minimums, lai auto tiktu pielaists Eiropas tirgiem. Komforta un izklaides aprīkojuma ziņā līdzīgi. Viss tas tā, lai iegūtu maksimāli zemu cenu. „Spring” tiešām ir vislētākais elektroauto Eiropas tirgiem. Cenas pie mums no 18 010 eiro. Ja rēķina, ka fiziska persona no valsts varēs saņemt 4500 eiro kompensāciju, tad vislabāk aprīkoto „Spring” var dabūt par 15 tūsktošiem ar astīti. Citi tuvākie elektriķi paģēr jau ap 30 tūkstošiem un vairāk.
„Spring” ir aprīkots ar pieticīgu 44 Zs elektromotoru, kas attīsta vien 125 Nm griezi, un šķietami niecīgu akumulatoru bloku – 27,4 kWh. Solītais nobraukums 230 kilometri. Izmantojot tikai pilsētā, it kā pat ap 300 km. Baltijā „Dacia Spring” parādījās ziemas vidū. Pieredze ar vienu otru ‘pačotīgāku’ un vairāk sološu elektriķi vēsos rudens apstākļos no testbrauciena ar „Spring” jaunvārī lika atteikties. Aprīlī biju gatavs riskēt.
Sola un dara
Ja jūsu pēdējo modeļu viedtālrunis mūziku atskaņo kvalitatīvāk, ja ik pa brīdim purina stiprāka sānvēja brāzmas, ja… ‘spilvens par cietu un sega asa’, iespējams, jūs braucat ar „Dacia Spring”. Autosalonā, kur saņēmu „Spring” izmēģināšanai, man atstāstīja viena mana amata brāļa vīzdegunīgu repliku pēc brauciena: „Nē, tas tomēr nav automobilis…”
Hm… Izlepuši esam. Izlutināti.
Mums piemirsies, ka automobiļa galvenais uzdevums nav izklaidēt un arī ne sargāt. bet aizvest no punkta A uz punktu B.
Prognozējami, ar garantiju. Un šajā ziņā „Spring” mani ļoti patīkami pārsteidza.
Tas dara to, ko sola. „Spring” mani brutāli neapzaga solīto kilometru ziņā. Turklāt aprīļa vidus nekāds siltais laikapstākļu ziņā nebija un tas, kā zināms, ietekmē elektromašīnu sniegumu. Braukt Rīgā sāku rezervēti, domājot par vismaz 120 km tālo ceļu līdz mājām un solītajiem vien 222 km gaitas. Taču pārējos satiksmes dalībniekus kaitināt negribēju, tādēļ iekļāvos noteikumus nepārkāpjošo plūsmas ātrumā. Nospiedu vien Eco režīma pogu, kas jau tā paskopo elektromotora jaudu samazina līdz 33 Zs un neļauj braukt ātrāk kā 100 km/h. Ja vajag kādu apdzīt, Eco jāatslēdz, bet citādi var nebūt ne kusli ripipāt. Pēc nobrauktiem 130 km Pļaviņās nonācu ar 82 km rezervi (skat. displeju attēlus fotogalerijā). Nav slikti. Au, ir pat ļoti labi! Neviens cits elektroauto mani 130 km ceļā nebija apzadzis tikai par 10 km.
Nākamajā dienā izmēģināju jestrāku vizināšanos bez Eco lietošanas. Tad startos no vietas jeb akselerējoties nelielā ātrumā „Spring” ir pat tīkami žiperīgs. Taču garākiem spurtiem jaudas nepietiek. Ja 0-50 km/h sundā „Spring” uztaisa pieņemamās 5,8 sekundēs, tad kamēr izvelk līdz 100 km/h paiet garas 19 sekundes. Maksimālais ātrums 125 km/h. Spaidot gāzes pedāli, īpaši nedomājot par kilometriem, protams iznāca, ka pēc nobraukta 61 km attāluma „Spring” bija mani apzadzis vēl par 42 km.
Trešajā dienā aizbraucu uz Daugavpili. Līdzīgā ritmā, kā no Rīgas līdz Pļaviņām. Un atkal tīkami prognozējami. Solīts bija 179 km, nobraucu 108. Atlika vēl 71 km. Vispār ne kilometru nenočiepa! Uzlādēju līdz 156 km un nolēmu aizbraukt līdz Lietuvas Utenai. Utenas apciemojuma beigās rezerve bija vēl ap 80 km un noriskēju leišu lādētāju neuzmeklēt. No aptuveni pusceļa braucu drusku lēnāk nekā vidēji plūsma un finišā „Spring” pārsteidza pa riktīgo. Saskaitot nobraukto un pārpalikušo, iznāca, ka auto būtu noripojis pat vairāk nekā solīja!
Dažas neskaidrības ar uzlādi
„Spring” labi pakļaujas uzlādei no 230 V sadzīves elektrotīkla. Ja pieslēgsiet uzlādei ap pulksten 22 vakarā, septiņos no rīta auto būs atguvis ap 80% sava gaitas potenciāla. Pirms brauciena uz Daugavpili „Spring” izmeta pirmo jociņu – uz displeja rādīja, ka uzlādes līmenis ir 100%, bet… gaitas rezerves ailē vien 179 nevis 230 km! Hm… ko tas nozīmēja!
Otrs jociņš gadījās Daugavpilī pirms atgriešanās Pļaviņās. Zinot, ka bija atlikuši vien 5% enerģijas, bet līdz mājām ap 110 km, pie e-mobi 42 kW pistoles „Spring” ļāvu nostāvēt mazliet virs trim stundām, ticot solījumam, ka tad auto būs uzlādēts ap 80-90%. Atgriežoties konstatēju, ka uzlādes aparāts patvarīgi atslēdzies un manā rīcībā ir vien 112 km. Mierināja doma, ka pa ceļam ir vismaz trīs uzlēdes vietas, taču potenciālā sēdēšana vēlā, pavēsā vakarā pie uzlādes aparāta nu nemaz ne iedvesmoja.
Startējis Dagavpilī ieslēdzu Eco un pirmo reiz sāku apzinīgi meklēt taupīgu kustības algoritmu. Paralēli telefonā ieslēdzu Waze un vēroju atšķirības vai sakritības „Spring” displejā. Salīdzināšana ļāva secināt, ka šosejas režīmā ar ātrumu ap 78-80 km/h nobrauktie km pēc Waze vienlīdz sakrīt ar gaitas rezerves samazināšanos „Spring” displejā. Satiksmi nekavēju, jo pavēlajā stundā uz Daugavpils lielceļa auto bija izteikti maz. Viena fūre mani tomēr panāca un apdzina. Pirms Jēkabpils pietuvojās otra, bet sapratis, ka Pļaviņas sasniegšu bez papildu uzlādes, kāpināju tempu un to atstāju aiz sevis. Mājās nokļuvu ātrāk nekā pusotrā stundā un vēl ar 13 km rezervi. Lieliski „Spring”!
Pēc Lieldienu brīvdienām, ar 191 km bagāžā uz Rīgu devos bez saspringuma. Un bez Eco. Finišā „Spring” bija načiepis vien 4 kilometrus.
Secinājums
„Dacia Spring” izrādījās godīgākais apsolītājs no tās elektroauto saimes, ar kuriem man gadījies izbraukt. Ja jūsu dienas ritms un pārvietošanās ieradumi sadzīvo ar nepieciešamību ik pēc pusotra līdz divsimt kilometriem pasēdēt pie vada, ja esat gatavs visai askētiska auto lietošanai, ja tiešām uzskatāt, ka elektroauto būšanas – tas patiešām ir ‘zaļi’ un negribat izgrūzt tam kaudzi naudas, manuprāt, „Spring” ir apsverams pirkums.
Carsharing firmām, pilsētas kurjerpastiem, picu piegādes un līdzīgiem uzņēmumiem nudien ir vērts izsvērt šāda pirkuma ekonomiku. Un vajadzētu „Springos” sēdināt valsts dienestu ļautiņus. Valstī ar augošu ārējo parādu činavniekiem nepiestāv šikot uz nodokļu maksātāju rēķina.
Starp citu, tiek solīts, ka ātrās uzlādes 125A stacijā „Spring” līdz 80% uzlādēsies nepilnā stundā. Bet cik un kur mums ir tādas stacijas?
“Dacia Spring Electric” vērtē Ainārs Zariņš*
– „vāji”; – „apmierinoši”; – „labi”; – „ļoti labi”; – „izcili”*Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms
Loading ...
