FOTO: “AutoMedia Latvia” tests: Uzlabotais “VW Passat B8 Limo” – ‘balto apkaklīšu’ aksesuārs

Vācu “VW Passat” neapturami tuvojas savas ēras piecdesmitajai jubilejai. Tāda ilgmūžība pat bez pārdošanas statistikas pieminēšanas jau pati par sevi liecina par komerciālu veiksmi. Zīmīgi arī, ka teju piecdesmit gadu periodā mums pašlaik ir darīšana pa īstam vēl tikai ar sestās paaudzes mašīnu, kas, šķiet, piedzīvos apaļo gadadienu. Pērnā gada vasaras beigās tā saukto pusmūža uzfrišināšanu jeb facelif piedzīvoja aktuālais “Passat” B8. Gada nogalē atjaunoto “VW Passat Limo” jeb sedanu izmēģināja arī “AutoMedia Latvia”.

Kā tad tikai sestā paaudze, ja jau B8, jautāsiet? Arī pats Volfsburgas ražotājs B8 bez kautrēšanās lielākoties dēvē par astoto paaudzi. Tomēr stingri ņemot tā ir tikai sestā, jo divas reizes – trešajai paaudzei B3 (1988-1996) un piektajai B6 (2005-2015) – virsbūves indeksa nākamo kārtas skaitli piešķīra reizē ar feisliftu. Attiecīgi ­– nevis jauns, bet tikai uzlabots B3 1993.gadā uzreiz tapa par B4, bet uzlabotais B6 2005.gadā par B7. Starp citu, līdzīgs precedents bija arī ar ceturtās paaudzes jeb B5 (1997-2006) ‘Pasātu’. Taču pēc 2001.gada feislifta tā virsbūvei pievienotais indekss bija tikai 5,5 un tas attiecīgi ‘izkrita’ no kopējās uzskaites sistēmas.

“Passat” ir otrs pasaulē vispārdotākais “Volkswagen” automobilis aiz “Golf”. Eiropas lielākajā autotirgū – Vācijā, “Passat” savā klasē ir ilgi valdošs karalis. Ka vāciešiem un vēl dažu vāciskās ievirzes zemju iedzīvotājiem, piemīt patriotisms, neapšaubāmi ir loģiski. Taču

“Passat” labi pērk visur. Tas ir populārākais vidēja lieluma (mid size) auto pasaulē

un pērn visu “Passat” paaudžu noiets pārsniedza 30 miljonus vienības. Parakņājos mūsu oficiālajā pārdošanas statistikā līdz pat 2010.gadam. Ja ne pirmais, tad “Passat” tik un tā vienmēr bijis pašu pirktāko D segmenta modeļu vidū.

Pērn un aizpērn pēc CSDD reģistrācijas datiem “Passat” (26,1% tirgus/2019) minimāli piekāpās “Škoda Octavia” (27%/2019) , kas gan īsti nav D segmenta auto, bet arī no C segmenta it kā ir izaudzis. Tātad faktiski par D segmenta par karali tomēr uzskatāms “Passat”. Pārējo ražotāju vidusklases lolojumi, tostarp, cienīgākais “Škoda” līdzinieks “Superb”, “Opel Insignia”, “Ford Mondeo” un citi vienkārši ‘atpūšas’, jo neviens nesniedza pat 10% no segmenta kopējā tirgus apjoma.

Vai tiešām “Passat” ir tik izcili labāks par konkurentiem? Autopreses (un ne tikai vācu) salīdzinošajos testos “Passat” tiešām allaž vinnē. Bet tur profiņi skrupulozi iedziļinās arī tik smalkās niansēs, kas ierindas autopircējam, manuprāt, nudien nav izšķiroši būtiskas un reizumis pat nav tveramas. Kur īsti slēpjas “Passat” uzticības kredīta atslēdziņa?

Ar Vāciju un vāciskajām valstīm skaidrs. “Passat” ir savējais, turklāt arī ekspertu atzīts kā ļoti labs. Arī Baltijā, īpaši Lietuvā un Latvijā vismaz man tā bilde ir saprotama. Mīlestība uz “Passat” daļēji sakņojas arī autotirgus tradīcijās. Jāatceras, ka mūsu autoparks pēc PSRS sabrukuma sākotnēji veidojās no pārsvarā vācu secound hand automobiļiem un lietotie ‘Folksvāgeni’ pēc kvalitātes jūtami izcēlās uz citu Eiropas ražotāju un Japānas, nemaz jau nerunājot par Korejas mašīnām. Arī jaunu auto dīlercentru atvēršanā pie mums “Volkswagen” bija starp pionieriem un attiecīgi guva plašu izplatību. Tradīcijām arī ir spēks.

Kas tad jauns B8 pēc feislifta?

“Volkswagen” savu ‘ejošo’ modeļu dizaina pārmaiņas arvien veic ar lielu piesardzību. Šī apgalvojuma klasiskākie piemēri ir tieši abi ilgdzīvotāji “Passat” un “Golf”. Teiktais pilnībā attiecas uz modeļu nomaiņu, nemaz jau nerunājot par pusmūža uzlabojumiem. Arī konkrētajā gadījumā ārējās atšķirības starp pirmsfeislifta un pēcfeislifta “Passat” B8 ir teju ar palielināmo stiklu meklējamas. Eksterjerā izmainītas vien sīkas nianses abos bamperos un, protams, lietpratējs ievēros IQ.LIGHT-LED Matrix priekšējo optiku (bāzes aprīkojumā nebūs), lai gan pati galveno lukturu forma nav mainījusies. Pamanāmākā pārmaiņa aizmugurē – tagad zem “VW” logotipa “Passat” rakstīts ar lieliem burtiem, bet iepriekš bija tikai maza šiltīte kreisajā pusē.

Salonā vizuālo izmaiņu ir mazliet vairāk un tās ir pamanāmākas. Man personīgi mazliet žēl, bet no viduskonsoles centra pašas augšas pazudis šarmu devušais apaļais analogais pulkstenis. Tā vietā tagad iebūvēts avārijas brīdinājuma gaismu slēdzis, virs kura vēl parādījies uzrakstiņš Passat. Tas kā? Lai “Passat” īpašnieks un pasažieri neapjuktu gandrīz vienveidīgajos “Volkswagen” interjeros?

Mazliet citāda tagad ir multifunkcionālā stūre. Pamainīts viduskonsoles centrālā displeja noformējums un, protams, plaši ieviestas digitālās mērinstrumentu sekcijas (Active Info Display), kas vadītājam tieši deguna priekšā sniedz daudz plašākas informācijas iespējas. Jā, un vismaz glaunākajās komplektācijās parādījušies jauni, tiešām ļoti ergonomiski priekšējie sēdekļi.

Taču nozīmīgākie uzlabojumi nav skatāmi acīm un taustāmi rokām. “Passat” tagad ir viss, ko sniedz koncerna jaunākā multifunkcionālā izklaides un komunikāciju sistēma, kā arī vadītāja asistentu komplekss. “Passat” esot vismodernākais asistentu komplekss IQ.DRIVE, kāds līdz šim redzēts. Tostarp šis ir pirmais “Volkswagen” ar intuitīvu stūri, kas jūt vadītāja saikni. Uzlabotais “Passat” bauda arī vispilnīgāko Volkswagen We sistēmu, kas nodrošina ļoti plašu servisu. Piemēram, varēsiet jūsu auto vajadzības gadījumā uzticēt kādam atvērt un iedarbināt, izmantojot vien viedtālruņu atbalstu. Iespējams, ne visus We pakalpojumus ‘pavilks’ Latvijā pašreiz pieejamā infrastruktūra, bet, pabraucot Rietumeiropas virzienā, noderēs.

Kas vēl mainījies?

“Passat” paliek pie esošajām divām virsbūvēm – sedans un universāls, kā arī ierindā atstāta universāļa paaugstinātā ‘lauku’ versija “Alltrack” un nu visiem zināmās Grētas Tūnbergas mīļākais “Passat GTE” jeb uzlādējamais hibrīds.

“Passat” atkal ir pieejams arī ar adaptīvo šasijas kontroli DCC (ar dažiem motoriem standarts). Pilnveidotā DCC sistēma bez jau zināmajiem režīmiem (Comfort, Normal un Sport) ļauj autovadītājiem individuāli pielāgot balstiekārtas, stūres mehānisma un motoru atsaucību savam braukšanas stilam un komforta prasībām. Tas gan nav nekas īpaši oriģināls. Līdzīgas iespējas jau piedāvā ne tikai “Volkswagen” un “Audi”, bet arī koncerna tautiskākais zīmols “Škoda”, kā arī citi ražotāji.

Par sešiem cilindriem zem motora pārsega jau tā kā esam piemirsuši un visai droši, ka šīs atmiņas varam nerestaurēt. Nebūs. Tās nešpetnās zviedru pusaudzes un ES diktāta dēļ. Ja gribat, otrādā secībā. Taču V6 nu jau kādu laiku ir tikai “Audi” privilēģija. Turklāt V6 paceltu jau tā ne zemo “Passat” cenu.

Ir divi benzīna un divi dīzeļa četrcilindru motori. Ar jaudas versijām piedāvājums gandrīz divkāršojas. Benzīns ar 1,5 litru TSI sniedz 150 Zs (250 Nm). Ja gribat ar manuālo, ja gribat ar septiņpakāpju divsajūgu DSG robotu. Savukārt 2,0 TSI ir vainu 190 Zs (320 Nm), vai 272 Zs (350 Nm), bet tikai ar DSG. Turklāt pēdējais tikai komplektā arī ar 4Motion visu riteņu piedziņu.

Mazo 1,6 litru TDI, kāda uzlabotā “Passat” startā pērnvasar vēl nemaz nebija, bet kas tika solīts uz rudeni, mūsu pārdevēji savās cenu lapās nemaz nepiedāvā. ‘Divniekam’ ir trīs jaudas versijas – 150 Zs (340 Nm), 190 Zs (400 Nm) un 240 Zs (500 Nm). Manuālā kārba dabūjama atkal tikai jaudā pieticīgākajam, tālāk tikai DSG. Pilnpiedziņa gan tikusi arī vidējā spēka mašīnai, bet niknākā tikai ar 4Motion.

Braukšanas pieredze ar 190 Zs R-Line

Dīzeļmotori jau pēc amerikāņu saceltā skaļā dīzeļgeitas skandāla krita nežēlastībā, bet tagad vēl tā Grēta! Rit jau otrais gads, kopš izmēģināšanai saņemam vien elektrizētas un benzīna mašīnas. Bet tā atkal gribētos arī modernu dīzeļauto! Nekā, arī “AutoMedia Latvia” rīcībā nodotais “Passat Limo” sedans bija ar benzīnu. Divi litri un 190 zirgspēki ar DSG un bez 4Motion. Toties ekskluzīvajā R-Line komplektācijā. Pēc “Volkswagen” mērogiem ekskluzīvajā.

Aptuveni pēc pirmā nobrauktā kilometru simta mani pārņēma kaut kas no psiholoģijā ar Deja vu apzīmētās sajūtas. Proti, ka ar mani kaut kas tāds jau ir noticis. Tikai atšķirībā no klasiska Deja vu sindroma es visnotaļ labi apjautu, kad un kur. Pagājušajā rudenī braucu ar nupat uzlaboto Škoda Superb sedanu. Telefonā ātri atradu izmēģinājuma atskaiti – bija tas pats divlitru TSI motors ar 190 Zs jaudu un DSG.

Ne dzinēja dinamikā un elastībā, ne pārnesumkārbas robota darbībā nekādas vērā ņemamas atšķirības nejutu. Izmēros prāvs, reprezentabls sedans ar ļoti cienīgu gaitu. Arī stūres sajūta bija nu vismaz ļoti līdzīga, kaut arī “Passat R-Line” ir mazliet citāds stūres mehānisma algoritms nekā standarta “Passat”. Arī drošības un izklaides aprīkojumā “Superb” lielos vilcienos bija aptuveni tas pats, kas nu “Passat”. Nu dizains ir gaumes lieta. Jā, salona apdare vācietim ir maķenīt, bet tikai maķenīt kvalitatīvāka. To sakot, uz R-Line specifiskajiem apdares nieciņiem pieveru acis. Jāatzīst, ergonomikas ziņā gan daži sīkumiņi “Passat” ir izveidoti loģiskāk. Nu kaut vai, piemēram, Start/Stop pogas novietojums. Vēl šķita, ka “Passat” salonā ir klusāk. Tātad – uzlabojot vācieti, vēl nopietnāk piestrādāts pie motortelpas un salona izolācijas.

No vadāmības viedokļa abi auto ir precīzi un droši, bet… mazliet akadēmiski garlaicīgi. Pēdējais gan laikam attiecas tikai uz benzīngalvām. Lielākā atšķirība braukšanas sajūtās likās dēļ “Passat” stingrākās balstiekārtas. Bet tas saprotami, jo R-Line ir apveltīts ar modificētu tā saukto sporta piekari, kas auto klīrensu samazina par 15 mm. Attiecīgi – šai mašīnai bija citādas atsperes, amortizatori un arī regulējumi nekā standarta “Passat”. Nē, R-Line piekare un lielie riteņi (vismaz 18 collas) nepadara mašīnu netīkamu uz mūsu tik mainīgās kvalitātes ceļu seguma. Taču reljefu izteiktāk jūt. Ierindas “Passat” gaitas sajūtās būs vēl tuvāks “Superb”.

Ne velti te bieži pieminu “Superb”. Lai akcentētu jau ievadā ieskicēto, ka tieši lielā “Škoda” ir patiesais “Passat” sāncensis, nevis “Octavia”. Lai arī visi trīs auto ir būvēti uz “Volkswagen” modulārās MQB platformas, taču “Octavia” ir izmēros mazāka un uz executive cars (vadītāju auto) statusu nevelk.

Vai velk “Passat”? It īpaši, ja ņem vērā, ka kopš 2017.gada volfsburgieši savā modeļu rindā iespieda “VW Arteon”. Manuprāt, joprojām velk. Katrā gadījumā, “Arteon” un “Passat” tomēr ir krietni tuvāki, nekā savulaik “Passat” un nu jau piemirstais “Phaeton”. Dēļ nu jau vairāk kā desmitgadi koncernā apzināti stutētā “Volkswagen” imidža, “Passat” biznesa aprindās tiek vērtēts augstāk nekā tuvā radiniece “Superb” un vairums citu zīmolu konkurenti.

“Passat” ir izteikts priekšnieku braucamais. Tā saukto biznesa ‘balto apkaklīšu’ – mazā biznesa īpašnieku un vidējā līmeņa biznesa menedžeru auto. Arī turīgu ģimeņu automobilis. Tātad – ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī statusa apliecinājums.

Izvēle un cenas

“Passat” ir ļoti pārdomāti un kvalitatīvi uzbūvēts automobilis. Taču, manuprāt, aiza starp “Passat” un konkurentiem šai ziņā nav tik dziļa, kā to ataino pēdējo gadu Latvijas pārdošanas statistika. Prestižs un uzticības kredīts komplektā ar dīleru lielāku prasmi pārdot? Iespējams.

Piedāvājums jaudas un degvielas veidu izvēles ziņā “Passat” ir labs. Pietiekami izvērsts. Dažu labu no potenciālajiem konkurentiem pat smacējošs. Taču vairumā gadījumos salīdzinājumā konkurentiem, par analogu “Passat” arī nākas šķirties no prāvākas naudas summas. Ņemiet vērā, ka “Volkswagen” tīkls ļoti labi prot uzaudzēt auto cenu. Piemēram, par jebkuru citu virsbūves toni, izņemot pelēcīgo Urano Grey nākas piemaksāt. Par mūsu izmēģinātā R-Line specifisko Lapiz Blue metallic krāsu automātiski iznāk piemaksāt 715 eiro. Toties tāds paredzēts tikai R-Line.

Pašlaik, šķiet, ir akcija un vislētākais “Passat Business” ar 1,5 TSI un manuālo sešpakāpju pārnesumkārbu maksā 25 900 eiro. Tas pats ar DSG jau 27 876 eiro. Neakcijas cenas attiecīgi ir 29 036 un 30 940 eiro. Jo tālāk, jo dārgāk. Lētākais dīzelis ar visu akciju 30 059 eiro.

“AutoMedia Latvia” izmēģinātais “Passat 2,0 TSI 190 DSG R-Line” cena bija 44 241 eiro. Pilnpiedziņas “Passat” cenas viegli var ‘ieskrieties’ arī virs 50 000 eiro.

„VW Passat Limo 2,0 TSI 190 DSG-7” vērtē Ainārs Zariņš*

*Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms