Ierindas autolietotāji nereti mēdz putroties nu jau tik dažādo hibrīdautomobiļu piedāvājumā, jaucot tā sauktos maigos hibrīdus (no angļu mild hybrid) ar pilnajiem hibrīdiem (full hybrid). Vienkāršākais no bez pārspīlējuma novatoriskajiem „Renault E-TECH” hibrīdiem „Clio E-TECH Hybrid” ir pilnais hibrīds bez vārda runas. „AutoMedia Latvia” kā otro no pašreizējā E-TECH klāsta izmēģināja tieši šo automobili.
„Renault Clio E-TECH Hybrid” pērn tika atklāts vienlaicīgi ar uzbūvē komplicētāko mazo krosoveru „Captur E-TECH Plug-in Hybrid”, bet nu šiem abiem ir paspējis pievienoties izmēros prāvākais „Megane Grandtour E-TECH Plug-in Hybrid”.
Trijotnes hibrīdsistēmas vienlaicīgi ir gan līdzīgas, gan atšķirīgas. Abi Plug-in ir no elektrotīkla papildus uzlādējami hibrīdi, bet „Clio E-TECH” ir pašuzlādes hibrīds, kas nozīmē, ka tā vilkmes akumulatoru baterijas uzlāde no elektrotīkla nav iespējama. Mazliet aizsteidzoties stāstā uz priekšu īsi par to, kas ir pilnais, kas maigais hibrīds un kāpēc „Clio E-TECH” ir full hybrid.
Pirmkārt, full jeb pilnais hibrīds, neatkarīgi no tā vai to regulē vien automobiļa elektronika, vai vadītājam arī procesā ir kāda teikšana, īsāku jeb garāku laiku nodrošina auto gaitu tikai ar tīru elektrovilkmi. Maigā hibrīda gadījumā neliels elektromotoriņš tikai piepalīdz galvenajam spēka iekārtas agregātam – iekšdedzes motoram izkustēšanās un paātrināšanās brīžos, bet pat ne mirkli mild hybrid nekustina vien elektroenerģija. Otrkārt, E-TECH hibrīdsistēma, neatkarīgi no tā vai ir ar Plug-in uzlādes iespēju, vai bez tās, ir veidota ar diviem elektromotoriem. Viens no tiem ir galvenais jeb vilkmes motors, kas pārnesumkārbai pieslēgts faktiski tikpat tieši, cik iekšdedzes motors un ir vēl arī otrs motoriņš jeb starterģenerators, kas piepalīdz, ja vilkmes elektromotora akumulatori ir visai ‘sausi’ un tam pietrūkst enerģijas.
Pašuzlādes „Clio E-TECH” līdzīgi kā abi papildu uzlādējamie Plug-in zīmola radinieki spēj braukt arī tikai ar elektrību.
Tiesa, īsāku laiku un attiecīgi arī īsākus attālumus, bet spēj. Kur tad ir līdzība un kur atšķirības, ja neskaita, ka „Clio E-TECH” ir liegta iespēja papildu uzlādei no elektrotīkla? Visiem trim minētajiem E-TECH saimes automobiļiem ir viens un tas pats 1,6 litru tilpuma jaunas paaudzes četrcilindru atmosfēriskais benzīna motors. Kā „Megane Grandtour E-TECH Plug-in Hybrid” un „Captur E-TECH Plug-in Hybrid”, tā arī „Clio E-TECH Hybrid” gadījumā tas attīsta 91 Zs jaudu pie 5600 apgriezieniem. Arī elektromotori visos trijos automobiļos ir divi un konstruktīvi E-TECH sistēma savienota vienādi.
Automatizētā Multi-mode MMT pārnesumkārba, kam nav ne pārslēgšanās sinhronizatoru un pat nav klasiska sajūga arī ir tā pati. Tai pa tiešo no vienas puses pievienots benzīns motors, bet no otras puses vilkmes elektromotors. Pārnesumu pārslēgšanos nodrošina elektroniski vadīti tā saukto kulaciņu mehānismi, bet elektronika saskaņo arī benzīna motora kloķvārpstas un pievienotā elektromotora griešanās ātrumu, kas ļāvis izvairīties no rāvieniem un grūdieniem. Kārba tiešām strādā ļoti plūdeni. Šāda shēma aizgūta no „Renault F-1” sacīkšu komandas izstrādnēm.
Ja Plug-in versijām sistēmas kopējā jauda ir 160 Zs, tad parastajam pašuzlādes „Clio E-TECH” tā ir tikai 140 Zs. „AutoMedia Latvia” iepriekš izmēģinātajam „Megane Grandtour” uzlādējamajam hibrīdam bija 9,8 kW/h ietilpības vilkmes akumulatoru bloks, bet „Clio” hibrīdiņam ir tikai 1,2 kW/h. Tur arī tā elektromotoru jaudas atšķirība (66 pret tikai 48 Zs), kas rezultējas gan dinamikas rādītājos, gan tikai ar elektroenerģiju veicamā attālumā atšķirībā. Kaut „Megane” universāls ir lielāks un svarā smagāks automobilis nekā „Clio”, ieskrējiena dinamika tiem faktiski ir vienāda – attiecīgi 9,8 pret 9,9 sekundēm.
„Megane” pie pilnībā uzlādētas baterijas pēc ražotāja sniegtā tikai ar elektrību spēj nobraukt līdz 65 km pilsētā un līdz 55 km ārpus pilsētas. Savukārt „Clio E-TECH” iespējamo veikumu tikai ar elektrību ražotājs nemaz nenorāda. Nav brīnums, jo vilkmes akumulatoru tikai 1,2 kW/h baterija neko noteiktu un ievērības cienīgu šai ziņā piedāvāt nevar. It īpaši, ja stūres vīram (jeb sievai) tīk akseleratora pedāli spaidīt enerģiskāk.
„Clio E-TECH Hybrid” turklāt nav E-SAVE funkcijas, kas vadītājam ļautu apzināti uzkrāt enerģiju vilkmes akumulatorā. Piemēram, lai sagatavotos braucienam sastrēgumā. Arī braukšanas režīmu izvēles sistēmai MULTI-SENSE atšķirībā no Plug-in versijām attiecīgi ir jau no parastiem iekšdedzes motoru „Renault” pierastās izvēlnes – Eco, MySense un Sport. Tiesa, arī „Clio E-TECH” vadītājam, ja vien vilkmes akumulatora uzlādes līmeni elektronika uzskatīs par pietiekamu, ir iespēja, manuāli nospiežot pogu EV, piespiest auto kustēties, patērējot tikai elektrību. Taču šie brīži un attālums būs salīdzinoši īss. Mūsu drēgnajā rudenī, kad papildu jaudu noņem apsilde un vispār akumulatoriem ir grūtāka dzīve, “AutoMedia Latvia” EV režīmu manuāli pat neizdevās iestatīt. Elektronika aprēķina, ka jaudas nepietiks, un šo izvēlni bloķē. Taču pati ik pa brīdim apdzīvotās vietās un brīžiem pat uz šosejas palaida “Clio E-TECH” elektrorežīmā.
Arī „Clio E-TECH” hibrīdiekārta auto iedarbināšanu un braukšanas uzsākšanu paredz tikai elektriskā režīmā. Tātad bez benzīna motora darbības, kad iekšdedzes motoriem ir vislielākais degvielas patēriņš. Nu, iespējams, benzīna motors pieslēdzas ātrāk nekā Plug-in mašīnām. Pat ja vadītājs neizmanto manuālo iespēju, lai piespiestu auto braukt tikai elektriski, elektronika to dara patstāvīgi. Apdzīvotās vietās un brīžiem pat uz šosejas „Clio” hibrīdiņš cenšas būt elektrisks. Interesanti, ka braucot ar “Clio” pašuzlādes hibrīdu daudz izjustāk nekā ar “Megane Plug-in” samanāma rekuperatīvā bremzēšana, ja pārnesumkārbas svira aizbīdīta stāvoklī B, kas speciāli domāts ātrākai enerģijas atgūšanai vilkmes akumulatorā nekā standarta braukšanas stāvoklis “D”.

Informatīvais displejs rāda, ka brīžiem pat uz šosejas “Clio E-TECH” elektronika to pārslēdz tikai uz kustību elektrorežīmā
„AutoMedia Latvia” izmēģinājuma brauciena sausais atlikums degvielas patēriņa ziņā ir šāds – maršrutā Rīga-Pļaviņas-Vecpiebalga-Jaunpiebalga-Rauna-Alūksne-Gulbene-Cesvaine-Madona-Pļaviņas-Rīga 39 litru benzīna bāku izbraucām teju sausu un vecām 593 km garu ceļu. Iznāk, ka, lieki nedelverējoties un arī neimitējot īpaši „zaļos”, vidēji bijām tērējuši aptuveni 6,0 – 6,1 litru benzīna uz 100 km. Ražotājs apgalvo, ka kombinētais patēriņš pēc Worldwide Harmonized Light Vehicles Test Procedures (WLTP) metodikas ir 4,3 -5,1 litri uz 100 km. Neiekļāvāmies, bet bijām ievērojami tuvāk nekā līdzīgā braucienā nedēļu iepriekš ar „Megane Grandtour E-TECH Plug-in Hybrid”, kas norādīto tikai 1,3 -1,6 litru uz 100 km vietā paģērēja ap 5,5 litrus.
Te nu jāvelta īpaša atkāpe. Privātiem pircējiem tas būs mazsvarīgi, bet E-TECH
Plug-in hibrīdi pamatīgās sprukās dzen mūsu uzņēmumu grāmatvežus.
Saskaņā ar Latvijā spēkā esošiem noteikumiem uz 100 nobrauktiem kilometriem grāmatvediski drīkst ‘norakstīt’ degvielas daudzumu, kas iegūts, ņemot ražotāja norādīto patēriņu pilsētas ciklā plus 20%. Tātad pašuzlādes „Clio E-TECH” gadījumā mūsu braucienā izdevās daudz maz iekļauties – 6×1,2=6,12 litri. Bet pamēģiniet to dabūt gatavu ar „E-TECH Plug-in”! Mums iznāca – 1,6×1,2=1,92 litri – ko uzņēmums drīkst norakstīt no vidēji 5,5 ar „Megane Grandtour E-TECH” uz 100 km patērētajiem litriem. Bez šmaukšanās vai jauniem noteikumiem speciāli priekš šādiem automobiļiem neiztikt. Ir par ko aizdomāties…
„Clio” universālim „Grandtour” hibrīdversija pagaidām nav iedalīta. Interesanti, bet pat ne sīka šiltīte uz izmēģinātā zilā hečbeka sāniem jeb ‘dibena’ nenorādīja, ka šis „Clio” ir īpašs, kas tas ir hibrīds. Bet ja vēlreiz atgriežamies pie ražotāja solītajiem patēriņiem, tad „Clio E-TECH” tik un tā ir taupīgāks par „Clio” saimes tīrajiem benzīnniekiem. Taupīgāks par kuslo 65 Zs trīscilindru atmosfērisko versiju un Tce 90 turboversiju. Un, protams, jūtami dinamiskāks. Neskatoties uz to, ka E-TECH aprīkojuma dēļ tas ir pa pusotru simtu un vairāk kilogramus smagāks.
Te nu atkal vajadzēs aizdomāties par prioritātēm, jo „Clio E-TECH” nopērkams sākot no 20 580 eiro (pašreizējās akcijas cenas nav ņemtas vērā), mūsu testmašīnas pilnīgākā aprīkojuma versija R.S. Line maksā no 22 760 eiro, bet parastu „Clio” var iegūt jau no 14 520 eiro ar turbomotoriņu, bet ‘plikākais’ Sce 65 maksā vien 12 040 eiro. Tiesa, ja gatavojaties atvēzēties uz benzīna R.S. Line aprīkojumu, tad Tce 90 vairs nemaz nav tālu no hibrīda sākumcenas, jo maksā no 17 030 eiro. Vēl derētu nepiemirst, ka „Clio” pieejams arī nu jau reti pieejamā versijā ar rūpnīcā uzstādītu un pielāgotu LPG gāzes iekārtu. Tādu var nopirkt par 15 240 eiro, taču laikam jāsamierinās tikai ar salīdzinoši pieticīgāku Zen līmeņa aprīkojumu.
“Renault Clio E-TECH Hybrid” vērtē Ainārs Zariņš*















*Vērtējums adekvāti salīdzināms tikai katras klases ietvaros un nav vispārināms