Ieskats „Opel” nozīmīgāko konceptautomobiļu vēsturē

1-Opel Monza Concept

Jaunākais „Opel” radītais konceptautomobilis „Monza Concept” savu pasaules pirmizrādi piedzīvos Frankfurtes auto izstādē, kas šogad norisināsies no 12. līdz 22. septembrim. Tas demonstrēs to, ko nākotnē var sagaidīt no Riselsheimas autoražotāja.

Efektivitāte un savienojamība ir galvenie pamatakmeņi nākamo paaudžu „Opel” modeļu attīstībā, uzsver ražotājs. „„Monza Concept” ir mūsu vīzija „Opel” nākotnei,” norāda „Opel” izpilddirektors Karls-Tomass Noimans.

Kompānijas paziņojumā uzsvērts, ka starp visiem Eiropas autoražotājiem, tieši „Opel” ir ilgākās konceptauto radīšanas tradīcijas, jau 1965.gadā Frankfurtes auto izstādē prezentējot konceptautomobiļus, kas balstīti uz futūristiskām un inovatīvām idejām. Katrā izstādē nav bijis jauns „Opel” konceptauto, taču tie, kuri tur ir pabijuši, ir atstājuši savus nospiedumus un ieskicējuši nākotnes tendences. Zemāk atrodams pārskats ar vissvarīgākajiem „Opel” konceptautomobiļiem, kas savas debijas Frankfurtes auto izstādē piedzīvojuši pēdējo piecdesmit gadu laikā, taču, jāņem vērā, ka”Opel” konceptauto gatavoja ne jau tikai Frankfurtes izstādei.

Konceptauto – revolucionāra sākumstadija sērijveida ražošanai

Pašu pirmo konceptauto radīja „Opel” mātes uzņēmums „General Motors” – 1938. gadā dienas gaismu ieraudzīja „Buick Y-Job”, kas nebija paredzēts sērijveida ražošanai, bet gan drīzāk jaunāko tehnoloģiju un dizaina ideju uzskaitījumam. Kamēr Eiropā līdz šim tikai autobusu ražotāji bija būvējuši un prezentējuši futūristiskus virsbūves dizainus, „Opel” bija pirmais autoražotājs, kurš uzņēmās nodemonstrēt to inovatīvo spēku, kas slēpās konceptautomobiļa radīšanā. Šis auto bija „Experimental GT” un savu pasaules debiju tas piedzīvoja 1965.gada Frankfurtes auto izstādē. „Opel” konceptauto bija par saprātīgu cenu pieejams, sportisks sapņu automobilis, kurš noteica modi un iezīmēja tuvākās nākotnes tendences.

Gan mediji, gan publika GT uzņēma ar entuziasmu, un jau trīs gadus vēlāk „Experimental GT” kļuva par realitāti – 1968.gadā „Opel” to sāka ražot sērijveidā, kļūstot par pirmo Eiropas autoražotāju, kurš uzdrīkstējies šādu soli, un piemēru visai industrijai.

Visai drīz „Opel” devās vēl vienu soli tālāk: 1969.gadā Riselsheimas autoražotājs izstādē prezentēja „Opel CD” – „tīrasiņu” Gran Turismo, kurš bāzēts uz „Opel Diplomat” tehnoloģiju. Arī šis konceptauto tika attīstīts tālāk un vēlāk ražots nelielā apjomā.

„Opel” 1960.gadu konceptautomobiļi izrādījās tik veiksmīgi, ka pāris gadus vēlāk arī citi Eiropas konkurenti uzsāka šādu automašīnu izstrādi un tai sekojošu prezentēšanu.

Ne tikai automobiļu ražotājs, bet arī tehnoloģiju līderis

Sākotnējā posmā „Opel” konceptauto galvgalī atradās emocionāli izteiksmīgas, elegantas kupejas, taču 1973. gada degvielas krīze steidza iezīmēt jaunas tendences – degvielas ekonomiju, aerodinamiku un efektivitāti, protams, neaizmirstot arī par drošību un interjeru.

Šīs īpašības vienkopus pirmoreiz tika iemiesotas „Opel GT2”, kurš ar savu futūristisko ķīļa formu un bīdāmajām durvīm apbūra 1975.gada izstādes apmeklētājus. Arī tā interjers bija aizsteidzies priekšā tālaika tendencēm – kausa formas sēdekļi bija konstruēti no individuāliem mākslīgo putu komponentiem, kabīne sastāvēja no apmaināmajiem moduļiem ar digitāliem displejiem, un pieejams bija pat borta dators.

Savukārt „TECH 1” bija rezultāts 1981.gada izstādē saceltajai ažiotāžai. Ar savu priekšpuses izskatu un plūstošo siluetu tas kalpoja par pamatu pirmās paaudzes „Omega” modelim, kurš piecus gadus vēlāk piedzīvoja savu debiju. „TECH 1” ar 0,235 pretestības koeficientu uzstādīja jaunus aerodinamikas standartus. Tā interjers bija vienkārši revolucionārs – visas funkcijas, izņemot bremzes, akseleratora pedālis un sajūgs, bija kontrolējamas elektroniski.

1980. gadu sākumā tirgotāji, dizaineri un inženieri sāka koncentrēties uz maziem auto par pieejamu cenu, tādējādi jauniem klientiem – jo īpaši jauniem cilvēkiem, sievietēm un pilsētu iedzīvotājiem – padarot pieejamu individuālo mobilitāti.

1983.gada Frankfurtes auto izstādē autoražotājs prezentēja „Opel Junior” konceptauto. Tas bija 3,41 metru garš un tikai par 21 cm īsāks nekā pirms gada prezentētais pirmās paaudzes „Corsa”. Raugoties vēsturē, „Junior” var tikt uzskatīts par šī brīža modernā individualizācijas čempiona „Adam” priekšteci. Tas piedāvāja dažnedažādas interjera iespējas – sākot no viegli nomaināmām ierīcēm un sēdekļu pārvalkiem, kurus varēja transformēt guļammaisos, līdz pat pilnīgi revolucionārai navigācijas sistēmai. Savukārt šodien vislabāk savienojamais mazauto ir „Adam”.

Tiklīdz tika izsludināti jaunie, stingrie Eiropas nākotnes emisiju standarti (piemēram, kā Euro 4 norma 2005.gadam), „Opel” Progresīvās inženierzinātnes un Dizaina departamenti kopīgi izdomāja, kāds varētu izskatīties „tīrāks” nākotnes kompaktais automobilis. Pirmie pētījuma rezultāti atspoguļojās 1999.gada izstādē, kurā tika prezentēts īpaši zema emisiju daudzuma izdalītājs – „G90 Concept”. Tas svēra nieka 750 kg, un tā nosaukums izteica visu – pateicoties vieglajai konstrukcijai, jaunākās paaudzes trīscilindru benzīna dzinējam un īpaši zemajam pretestības koeficientam (0,22), „G90 Concept” izdalīja vien 90 g/km CO2 emisiju.

2001.gadā „Opel” ar stilīgo „Frogster Concept” nekaunīgi izaicināja vispārpieņemtos mazauto standartus. Jumta vietā tam bija stabilas, elektriski darbināmas sava veida žalūzijas. Visas četras automobiļa sēdvietas bija individuāli nolaižamas, savukārt, nospiežot vienu pogu, vadītājs savu „Frogster” varēja pārvērst rodsterā, kabrioletā vai pikapā.

Opel Insignia Concept

Opel Insignia Concept

Divus gadus vēlāk, 2003.gada auto izstādē, „Opel” prezentēja pilnībā jauno koncepciju „Insignia”. Šis augstākā līmeņa konceptauto – līdzīgi kā nākotnes „Monza Concept” – „Opel” 2008.gada vadošajam modelim sniedza vairāk nekā tikai savu nosaukumu, atstājot milzīgu iespaidu uz turpmākajiem „Opel” sērijveidā ražotajiem modeļiem. „Insignia Concept” ietvēra progresīvu, elegantu dizainu un tādās inovācijas kā, piemēram, LED apgaismojuma tehnoloģiju un jaunu pantogrāfa atvēršanas mehānismu aizmugurējām durvīm.

Elektriskais dzinējspēks, kurš piemērots 21. gadsimta ikdienas vajadzībām

2007.gada pētījuma rezultāts, „Opel Flextreme Concept”, ar inovatīvo E-Flex uzbūvi bija stūrakmens elektriskā dzinējspēka izstrādē. Pamatideja bija nodrošināt iespēju pilsētniekiem un piepilsētas iemītniekiem ar automobilī esošo litija jonu bateriju veikt līdz pat 55 km, izmantojot tikai elektrības resursus un neizdalot CO2 emisijas. Savukārt neliels dīzeļdegvielas dzinējs rūpētos par to, lai nodrošinātu elektrību un pagarinātu veicamo distanci, ļaujot nobraukt vairākus simtus kilometru bez apstāšanās. Tika gaidīts, ka „Flextreme Concept” izdalīs 40 g/km vai mazāk CO2 emisiju un degvielas patēriņš būs vien 1,54 l/100 km. „Flextreme Concept” priekšpuses dizains kalpoja par iedvesmu „Opel Ampera”, kas pārdošanā nonāca 2011.gadā, bet 2012.gadā, pateicoties līdzīgai tehnoloģijai, tika kronēts par „Eiropas Gada auto”.

Opel Flextreme Concept

Opel Flextreme Concept

Nesenākais ieraksts „Opel” konceptautomobiļu nodaļā ietvēra 2011.gada „RAK e”. Šis īpaši vieglās konstrukcijas eksperimentālais auto ar minimālām enerģijas izmaksām pierādīja to, ka elektriskā mobilitāte atraktīvā noformējumā ir iespējama un par saprātīgu cenu pieejama arī jaunajiem vadītājiem, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu.

Tagad „Opel” intensīvi darbojas pie jauna ieraksta, kas balstīts uz kārtējo pētījumu. Tā rezultāts, „Opel Monza Concept”, būs apskatāms 65.Frankfurtes auto izstādē, kura norisināsies no 2013.gada 12.septembra.

Birkas: ,