(Materiāls iepriekš, 2011.gada 19.oktobrī, publicēts portālā DELFI.lv)
„Dacia Duster”, neskatoties uz zināmu aprindu ļaužu vīpsnāšanu, kopumā tomēr ir kļuvis par visnotaļ populāru automobili arī Latvijā. Varbūt tiem, kuriem interese ir bijusi, bet kuri zināmā mērā ir ietekmējušies no pieminētajiem vīpsnātājiem, lēmumu vismaz patstāvīgi iepazīties ar “Duster” pieņemt palīdzēs šis viedokļu kokteilis. Jāuzsver, ka zemāk citētajiem ļaudīm pat minūti pirms notikuma ne prātā nevarēja ienākt, ka tieši viņiem tiks piedāvāts ar rumāņu izcelsmes krosoveru izbraukt un publiski dalīties iespaidos.
Publika raiba. Ar ļoti dažādiem automobiļiem ikdienā braucoša. No mersedesu lutināta biznesmeņa līdz pirmo kursu studentei, kurai sava auto vēl nekad nav bijis. No auto tehniskajās lietās dziļi zinošiem ļaudīm līdz dāmai, kura bez stūres grozīšanas zina vien to, kur ieliet degvielu un kur stiklu mazgāšanas šķidrumu. Iespaidi un vērtējums dažāds, niansēs bieži vien kardināli atšķirīgs. Piemēram, kādam „Duster” sēdekļi šķituši ļoti ērti, citam tieši pretēji – visvājākā vieta. Kādam dizains liekas vīrišķīgs, citam otrādi un tā tālāk…
INTA ŠENBERGA: SIA „Palīgs un Co” menedžere; autovadītājas stāžs 19 gadi; personīgais auto 2002.gada „Mercedes-Benz E-Class”, darba auto 2007.gada „Mitsubishi Lancer Wagon”.
„Nekad agrāk nebiju vadījusi džipveidīgu auto, esmu iepriekš tādos vizināta tikai kā pasažiere. Uzreiz sajutu, ka šī mašīna ir augstāka nekā man ierastās. Salīdzinoši augstā sēdēšana man iepatikās. Galvenokārt jau tādēļ, ka no vadītāja vietas ir labāka redzamība. Es tālāk redzu satiksmes plūsmu sev priekšā un tādēļ rodas brauciena kontroles drošāka sajūta.
Par „Dacia” mašīnām nezinu gandrīz neko, bet šis „Duster” man iepatikās jau no skata. Tāds piemīlīgs, man pat gribas teikt sievišķīgi maigām, apaļīgām formām – smuks. Arī salons iekārtots vizuāli glīti, bet gribējās, lai būtu izmantoti arī tādi patīkami materiāli kā samts, piemēram, durvju apdarē. Citādi viss tāds ciets un plastmasīgs. Arī sēdekļu audums likās paprasts un paši sēdekļi diezgan cieti. Laikam esmu pieradusi pie mīkstākiem.
Mani pārsteidza, ka arī šādam it kā nepretenciozam auto ir sešpakāpju ātrumkārba. Cik zinu, sestais pārnesums, braucot pa šoseju, palīdzot taupīt degvielu. Otrs pārsteigums bija tas, ka „Duster” tik līgani un nemanāmi iet pāri bedrēm. Mans darba „Lancer” krata kā negudrs un laikam „Duster” šai ziņā pat ir pārāks par manu „E-Klasi”. Nu jā, bet tā jau ir gandrīz desmit gadus veca, varbūt nav korekti salīdzināt.
Man ir patīkami apzināties, ka „Duster” ir iespēja izmantot 4×4 piedziņu, ja varētu rasties tāda vajadzība. Ziemā, piemēram. Mašīnai ir kondicionieris, elektrospoguļi un logi. Esmu dzirdējusi, ka tagad jaunās mašīnas piedāvā daudz vairāk visādu aprīkojumu, taču man liekas pilnīgi pietiekams šāds. Esmu izbrīnīta, ka šāda tipa auto pilnīgi jaunu var nopirkt par cenu ap 13 tūkstoši latu vai pat vēl lētāk.”
ERVĪNS LAPA: uzņēmējs; autovadītāja stāžu precīzi neatceras, bet ap 20 gadiem būšot; pašlaik izmanto 2007.gada „Mercedes-Benz E-Class” un 2006.gada „Mercedes-Benz CLS”.
„Man patika! Neskatoties uz to, ka pietrūkst automātiskā ātrumkārba, logu tīrītāju automātiskas darbības sensors un vēl vismaz kādi 30 zirgspēki zem „kapota”. Labā nozīmē esmu pārsteigts par vadāmību. Nudien patika, lai arī sevi vienmēr esmu uzskatījis par „bobiku” nīdēju. „Duster” ne nieka nezvalstās un brauc kā normāls ielas auto, tikai sēžu augstāk – kā nelielā busiņā. Taču tik augsts un liels kā vairums džipi „Duster” nav. Esmu augumā maziņš un šājā varu iekāpt bez piepūles.
Patiesībā jau no komforta viedokļa man trūkst krietni vairāk nekā iepriekš minēju un esmu pieradis izmantot, toties cena ir vienreizēja! „Mercedes ML” sākas ap 80 tūkstošiem, bet „Mercedes GLK” no kādiem 44 tūkstošiem eiro. Pateikt godīgi? Spēju aizdomāties, ka vienu no saviem „mersedesiem” varētu nomainīt pret šādu „Duster”. Ja „bobiks” uz ceļa uzvedas tā kā šis, esmu gatavs akceptēt gan džipisko izskatu, gan trūcīgo komfortu un visu pārējo… Neesmu radis braukt ar tik maziem un vājiem motoriem, taču jāatzīst, ka šis 110 zirgu motors griežas labi un degvielas patēriņš, ņemot vērā manu aktīvo braukšanas stilu, noteikti būs jūtami mazāks nekā man ir parasti. Un varbūt kādreiz noderētu arī 4×4 piedziņa, kas līdz šim man ir bijusi vienaldzīga…”
VIKTORS MOREVS: uzņēmējs, SIA „Pļaviņu DM” valdes priekšsēdētājs; autovadītāja stāžs 17 gadi; personīgais auto 2003.gada „Volvo XC90”, darba auto 2006.gada „VW Touran”.
„No sava skatpunkta es īsti neredzu kompakto un vēl mazāku krosoveru eksistences jēgu. Man ir prāva ģimene un ietilpību prasošs aktīvās atpūtas hobijs – kalnu slēpošana. No abu apstākļu viedokļa arī „Dacia Duster” šķiet pārāk mazs. Ne velti savām vajadzībām izvēlējos lielāku krosoveru. Taču vientuļākiem ļaudīm, īpaši laukos, varbūt tieši mazāki krosoveri ir aktuāli.
„Duster” atstāja visnotaļ patīkamu iespaidu. Tam piemīt labas gaitas un vadāmības īpašības un pārnesumkārba ir ļoti labi sabalansēta ar darba tilpuma ziņā nelielo dīzeļmotoru. Jebkurā pārnesumā motora spējas tiek labi izmantotas jau no zemiem apgriezieniem. Jā, ikdienā uz normāliem ceļiem var iztikt bez pirmā pārnesuma, taču smagos ceļa apstākļos pirmā „roba” īsums laikam ir attaisnojams. Īpaši gribu atzīmēt stūres darbību. Mans iepriekšējais auto bija „BMW” un es ļoti cienu informatīvu stūri. „Duster”, ar tagad jau reti izmantoto hidraulisko stūres pastiprinātāju, šai ziņā man ļoti patika – piemīt ātrumam adekvāta reaktīvā pretestība.
Stāvot ārā blakām iedarbinātam „Duster”, motors liekas diezgan skaļš, taču salonā skaņas fons ir normas robežās. Piekares ir energoietilpīgas un „Duster” viegli izšūpo lielāko daļu ceļu nelīdzenumus, taču pagriezienos sānsveres tādēļ nav biedējoši lielas. Labs rites komforta un vadāmības balanss. Noteikti jāņem vērā „Duster” solīdais klīrenss, jo vairumam kompakto krosoveru tas ir tikai nedaudz lielāks nekā parastam kompaktauto, bet „Duster” ir īsta džipa cienīgi 21cm. Tas noteikti varētu būt arguments.
Saprotu, ka komforta aprīkojums mūsdienu izpratnē ir trūcīgs. Taču es piederu pie tiem, kas uzskata, ka auto ir domāts braukšanai un nevis, lai tajā noteikti skatītos kino. Tātad man ir pietiekams aprīkojums, ko „Duster” piedāvā. Kondicionieris ir, elektrospoguļi un logi ir, magnetola ir, turklāt ar vadību pie stūres rata. Man vairāk obligāti neprasās. Lai arī uzskatu, ka „Duster” nav īsti piemērots manām vajadzībām, ļoti pozitīvi vērtēju auto sniegto iespēju, kvalitātes un cenas attiecību. Man nav informācijas par „Duster” uzticamību jeb tehnikas izturību un plānveida apkopju izmaksām, ko vajadzētu ņemt vērā, ja tiek apsvērta iegāde.”
NAURIS IEVIŅŠ: jūrnieks, kuģa vadītājs (stūrmanis); autovadītāja stāžs 12 gadi; personīgais auto 2002.gada „Volvo S80”.
„No sāniem auto izskatās visnotaļ labi. Tāds sabozies muskuļu kamols. Krosoveram der. No priekšpuses arī it kā ir labi, bet varēja būt efektīgāks. Savukāt no aizmugures man diez ko nepatīk. Kaut kā „nelīmējas” kopā ar pārējo dizainu.
Esmu pieradis pie jaudīgākiem motoriem un 1,5 litru dīzelīša 110 Zs man šķita par maz. Salīdzinājumā ar manu „Volvo” likās, ka ir cieta piekare, taču uz bedrēm nekur cauri nesita. Citādi? Stūrējas normāli, ietilpība arī pieņemama. Salons gan tāds ļoti vienkāršs, bet augstā sēdēšana toties nodrošina labu redzamību.
Nepierastā vietā ir izvietotas logu elektropiedziņas pogas un arī spoguļu regulēšanas vadība. Ja man nepateiktu priekšā, pēdējo pats gan jau meklētu labu brīdi. Tas, protams, sākumā šķiet ļoti neērti, bet gan jau var pierast.
Kopumā tāds mazliet jocīgs automobilis ar savām vājajām un laikam arī stiprajām pusēm. Ar stiprajām pusēm domāju spējas „ofroudā” un arī pieņemamu sniegumu uz ceļa. Par tik zemu cenu komforta ziņā laikam neko vairāk nevar gribēt, bet pamatfunkciju – braukt – nodrošina tīri sakarīgi.”
MĀRIS URBANOVIČS: AS „Latvijas Autoceļu uzturētājs” mehāniķis; autovadītāja stāžs aptuveni 25 gadi; ģimenes auto 2011.gada „VW Jetta”, darba auto 2007.gada „VW Caddy”.
„Priekš manis „Dacia” zīmols līdz šim šķita tāds… dīvains. Ar to jāsaprot, ka līdz šim ļoti maz zināju par „Dacia” mašīnām un tādēļ nav īsti uzticības. Kā izrādās, šim „Duster” ir „Renault” motors un „Nissan” pilnpiedziņas transmisija. Tas jau skan visnotaļ solīdi un arī pietiekami pārliecinoši.
Dizaina ziņā „Duster” man atgādina samazinātu „Nissan Pathfinder”, tikai ir mazliet apaļīgāks. Uz līdzīgu auto fona izskatās tīri labi.
Piekare šķita pacieta, taču uz bedrēm tomēr nekur cauri nesita. Motoriņš tāds salīdzinoši slābans, bet no 1,5 litriem jau neko vairāk arī nevar gribēt un braukšnai no viena punkta līdz otram jau pilnīgi pietiek. Stūrējas pat labāk nekā biju gaidījis.
Katrā ziņā, „Duster” šķiet daudz piemērotāks „Autoceļu uzturētāja” darbu vadītājiem nekā pašlaik izmantotie „Peugeot Partner”. Tiem nereti nākas doties palīgā, jo kaut kur lauku ceļos gadās iestigt, bet „Duster” laikam izbrauks tur, kur pat viens otrs 4×4 auto cauri netiks. No šī viedokļa ļoti pievilcīga mašīna. Turklāt salīdzinoši lēta.
Ja runa par ģimenes vajadzībām, tad gribētos vairāk vietas aizmugures sēdeklī. Bagāžnieks pilnīgi pieņemams un Latvijas apstākļiem būtiski, ka ir pilnizmēra rezerves ritenis.”
GATIS ĶIRSONS: datordizainers, SIA „Studija Grafs” valdes loceklis; autovadītāja stāžs 26 gadi; personīgais un vienlaicīgi arī darba auto 2001.gada „VW Sharan”.
„Atklāti sakot, „Duster” mani ieinteresēja jau tad, kad tas vēl bija konceptauto variantā. Ražošanā gan nonāca kaut kas savādāks nekā bija koncepts, tomēr arī sērijveida mašīna, manuprāt, ir pietiekami saistoša.
Mūsdienīgs, savu iespaidu atstājošs, bet ne globāli iespaidīgs eksterjera dizans. Var redzēt, ka „Duster”, atšķirībā no pirmā „Dacia” modeļa „Logan”, iet līdzi mūsdienu tendencēm. Labākais skats uz mašīnu ir no priekšas, jo tā „Duster” nav līdzīgs nevienam citam krosoveram, kas šodien pieejami. Aizmugure, manā skatījumā, jau velk uz „Nissan” modi, bet kopumā ir ļoti labi.
Savukārt interjers ir pretstats pievilcīgajai ārienei. Uzkrītoši lēts un padrūms. Labi, ka vismaz pietiekami plašs pat manam prāvajam augumam. Trokšņu kopējo līmeni salonā tā īsti nevarēju novērtēt, jo mans brauciens notika tikai pa asfaltu. Nelielā dīzelīša klātbūne salonā bija jūtama, taču laikam ne traucējoša. Mans vērtējums par salonu – varēja būt labāk, bet visumā apmierinoši.
Neesmu īpašs dīzeļu piekritējs, taču izmēģinājuma braucienā pret motora sniegumu pretenziju nebija un gan ļaužu sarunās dzirdams, gan interneta atsauksmēs lasāms, ka šis „Renault” 1,5 dCi motors ir labs. Uz mūsu vairumā viļņainā un bedrainā asfalta arī piekare atstāja labu iespaidu. Turklāt, esmu redzējis dažus video „YouTube” – ko tikai „Duster” nedabū gatavu bezceļos! Priekš krosovera nudien iespaidīgi. Vērtējums par tehniku – vairāk labs nekā viduvējs.
Visvairāk mani iepriecina šī auto piedāvātais sniegums un cenas attiecība. Uz kopējā fona lieliski. „Dacia” pierāda, ka arī XXI gadsimtā auto industrija var uzbūvēt auto, kas ir salīdzinoši vienkāršs, bez elektriskām un tehniskām pārgudrībām, taču ne arhaisks un par neredzēti simpātisku cenu. Neviens cits ražotājs, ko tādu šodien mums nepiedāvā.”
AGITA ZARIŅA: Rīgas Stradiņa universitātes 2.kursa studente; autovadītājas stāžs nepilni divi gadi; personīgā auto vēl nav, nereti stūrē tēva 2007.gada „Ford Focus”.
„„Dacia Duster” no ārpuses šķiet spēcīgs un masīvs spēkrats, kā jau SUV tipa modelim pieklājas. Lai arī „Duster” pēc dizaina, manuprāt, ir diezgan vīrišķīgs auto, braucot tas šķita visnotaļ piemērots arī sievietēm. Motors un sešpakāpju manuālā ātrumkārba bez piepūles dzina „Duster” izvēlētajā virzienā, stūre klausīja lieliski un arī parkošanās atpakaļgaitā ar „Duster” padevās viegli.
Salona iekārtojums gan ir ļoti vienkāršs. Šeit nu jāizsver, kas ir svarīgāks – „Duster” zemā cena vai modernās tehnoloģijas mašīnas salonā. „Duster” nav ne citos krosoveros bieži sastopamās aizdedzes start/stop pogas, ne daudzkrāsu informatīvā displeja, ne dažādu citu ekstru, kas mūs jau paspējušas izlutināt. Pieļauju, ka tradicionālu vērtību cienītāji ar „Duster” interjeru būs pilnībā apmierināti. Taču moderno tehnoloģiju fani savukāt būs galīgi vīlušies. „Duster” manā vērtējumā ir pelnījis uzslavu par sēdekļu komfortu. Arī iekārtoties braukšanai nebija problēmu, neskatoties uz to, ka stūre regulējas tikai pēc augstuma, bet pēc attāluma nē.
Patīkams ir fakts, ka „Duster” ne tikai patērē salīdzinoši maz degvielu, bet ir arī draudzīgs videi, jo CO2 emisija 4×4 versijai izplūdes gāzēs ir tikai 145 g uz km. Uzskatu, ka „Duster” ir labs piemērs tam, ka var apvienot labas auto īpašības ar zemu cenu.”
INTIS SILIŅŠ: ugunsdzēsējs, autovadītājs ar visu iespējamo kategoriju tiesībām; autovadītāja stāžs 29 gadi; personīgais auto 1998.gada „Opel Astra”.
„Lai priecātos par „Duster” ārējo izskatu un salonu, ir jābūt „Renault” dizaina stila piekritējam. Pat vairāk – ir jāmīl šī franču ražotāja izpratne par skaistu auto dizainu. Šai ziņā es neesmu „Renault” fans, taču, jāatzīst, ka no ārpuses „Duster” tomēr ir tīri pieņemams. Salons gan man kopumā nav tas tīkamākais – ne stūre, ne slēdži un kloķi, ne pārējais. Taču nav arī tik traki, ka gribētos pēc iespējas ātrāk tikt no šīs māšīnas ārā.
Psiholoģiski tik prāvai mašīnai 1,5 litru dīzelītis šķiet pārāk mazs, taču izrādās, ka normālai ikdienas braukšanai, ja iedabā nav „gāzēšana”, pilnīgi pietiek. Tagad jau mazi motori ir modes lieta – visi cenšas tādus ražot. Arī piekares un vadāmība likās tīri laba. Tā ka no tehniskā viedokļa viss šķiet kārtībā.
Manā skatījumā „Duster” ir mūsdienīga alternatīva arhaiskajai krievu „Ņivai”. Labas bezceļu spējas apvienojumā ar pieklājīgu komfortu uz ceļiem. Ja ar prātu, domāju, ka mežā nepaliks. Kādā „Авто Ревю” lasīju, ka pat paši krievi atzīst, ka „Duster” bezceļos dažos komponentos ir teju vai pārāks par „Nivu”. Taču zem motora pārsega lauku vecim ar skrūvgriezni un pāris atslēgām, kā to joprojām var „Ņivai”, vairs nav ko meklēt. Problēmu gadījumā, nāksies vien doties uz servisu un meklēt kvalificētus pakalpojumus.
Neskatoties uz salīdzinoši zemo cenu, „Duster” nav manu interešu objekts. Esmu starp tiem, kas krosoveru modei neredz praktisku jēgu. Šādu auto spējas bezceļos man ir vienaldzīgas, bet tie, kam krosovers ir objektīva nepieciešamība nevis modes lieta, lai nepaiet garām neizvērtējuši. Dziļāku lauku ļaudīm, medniekiem un makšķerniekiem „Duster” varētu būt pat ļoti interesants auto.”