Pasaules medijus apceļo ziņa, ka aizvadītājās brīvdienās Danijā, britu izsoļu nama “Bonhams” izsolē par gandrīz 100 tūkstošiem dolāru ticis pārdots 110 gadus vecs elektroauto.
Mūsdienās daudziem varbūt šķiet, ka elektroautomobiļi ir modernās autoindustrijas izaicinājums, taču tā nebūt nav.
Ar elektromotoru piedzīti automobiļi ir senāki nekā ar tradicionāliem iekšdedzes dzinējiem apgādātie
tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cilvēce vispirms izgudroja elektromotoru un tikai pēc tam benzīna iekšdedzes dzinēju.
Ar centieniem elektrisko enerģiju pārvērst mehāniskajā enerģijā plašāk sāka aizrauties pēc tam, kad 1821.gadā šīs idejas dzīvotspēju eksperimentā pierādīja britu zinātnieks Maikls Faradejs. Tikai nedaudz vēlāk – 1927.gadā ungāru fiziķis Anjoss Jedliks jau uzbūvēja pirmo reāli izmantojamo elektromotoru, bet vēl pēc gada, kā liecina vēstures materiāli, elektromotoru pielāgoja neliela automobilīša darbināšanai. Ievērojamu ieguldījumu elektromotoru attīstībā un reālā pielietošanā deva Prūsijā dzimušais un vēlāk Krievijā dzīvojušais Morics Jakobi, kurš 1834.gadā izgudroja pirmo elektromotoru ar griezošos centrālo asi, no kuras bija iespējams elektrospēka radīto kustību viegli pārnest uz citām ierīcēm vai daļām.
Savukārt pirmo benzīna viencilindra iekšdedzes dzinēju vācu izgudrotājs Nikolauss Augusts Otto uzbūvēja tikai 1872.gadā, bet automobiļos tos sāka plašāk izmantot tikai pēc tam, kad Otto tautietis Karls Bencs, viens no mūsdienās varenā koncerna “Daimler” (Mercedes-Benz) pamatlicējiem, 1879.gadā patentēja savu četrcilindru iekšdedzes dzinēju un 1885.gadā uzbūvēja slaveno “Benz Patent Motorwagen”.
“Woods Electric Style 214A Queen Victoria Brougham” salons
Ar vārdu sakot,
19.gadsimtā elektromobiļu pasaulē bija ievērojami vairāk nekā automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem.
Pat vēl 1900.gadā uz ASV ceļiem, kā liecina dati, 28% no visiem automobiļiem bijuši darbināmi ar elektrību. Jau tolaik elektromobiļi ar vienu uzlādi spējuši veikt 60-70 jūdzes (ap 100 km) lielu attālumu. Tiesa, plašu naftas atradņu uziešana Teksasā un vēlāk Henrija Forda ieviestā automobiļu ražošana, izmantojot konveijeru (1913.gads), padarīja ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus ievērojami lētākus, plašāk izmantojamus un pieejamus salīdzinoši plašām iedzīvotāju masām, tādējādi izkonkurējot elektromobiļus. Slavenā “Ford Model T” cena, piemēram, jau 1914.gadā no 825 dolāriem nokritās līdz 360 dolāriem (pēc mūsdienu kursa ap 7000 USD).
Savukārt ievadā pieminētais, “Bonhams” izsolītais “Woods Electric Style 214A Queen Victoria Brougham”, kas būvēts 1905.gadā Čikāgas autofimā “Woods Motor Vehicle Company”, pirms 110 gadiem maksājis 3000 dolārus, kas pēc mūsdienu cenām būtu aptuveni 71 000 ASV dolāru. Pirms dažām dienām tas izsolē pārdots par aptuveni 94,5 tūkstošiem dolāru jeb 632 500 Dānijas kronām.
Skats uz “Woods Electric Style 214A Queen Victoria Brougham” piedziņas mehānismiem
Piebildīsim, ka konkrētā mašīna ir vienīgais zināmais līdz mūsdienām saglabājies šī modeļa eksemplārs, kas gan ticis aprīkots ar mūsdienīgu litija akumulatoru un pat ātrās uzlādes sistēmu, bet citādi saglabājis savu oriģinālo komplektāciju. Auto spēj attīstīt līdz 48 km/h lielu ātrumu.
“Woods Motor Vehicle Company” tika dibināta 1899.gadā, bet 1916.gadā izputēja, jo pārāk vēlu centās pielāgoties izmaiņām tirgū – pārorientēties uz iekšdedzes dzinēju automobiļu ražošanu.
Loading ...
