Kā intervijā biznesa izdevumam „Automotive News” izteicies „Volkswagen” dizaina nodaļas vadītājs Valters de Silva, centieni ar aerodinamikas palīdzību samazināt degvielas patēriņu un kaitīgos izmešus veicinās neglītu mašīnu rašanos.
Viņš gan tūdaļ steidz mierināt, ka „VW” modeļu ārējais izskats nākamo desmit gadu laikā gan netikšot mainīts. Tie, lūk, esot citi auto ražotāji, kas aktīvi eksperimentējot ar dizainu.
„Mans viedoklis ir nemainīgs – dizainam ir jābūt vienkāršam. Taču es baidos, ka vēl stingrāki emisiju ierobežojumi novedīs pie sarežģītu un ne sevišķi estētisku formu atgriešanās. Lai gan uzlabot aerodinamiku un samazināt svaru var arī citādāk, piemēram, izmantojot vieglus materiālus. Tā nav māksla, tā ir vesela zinātne. Aerodinamiskajam vēja tunelim nerūp zīmola prestižs, tas vienkārši mēra pretestības koeficientu,” norāda de Silva.
Kā veiksmīgu dizaina piemēru viņš min „VW” hibrīdauto „XL1”.
Tā spēka agregātu sistēmā apvienots 0,8 l/48 ZS divcilindru dīzeļdzinējs un 27 ZS elektromotors. Ar elektrisko piedziņu tas spēj nobraukt līdz 50 km, bet, pieslēdzot talkā iekšdedzes dzinēju, veicamā distance palielinās desmitkārtīgi, bet degvielas patēriņš ir tikai 0,9 litri dīzeļa uz 100 km.
„Paskatieties uz veco automobiļu masīvajiem purniem laikā, kad tikko ieviesa gājēju drošības prasības, un salīdziniet tos ar mūsdienu dizainu. Auto formas kļuvušas skaistākas, plūdenākas, bet vienlaikus atbilst visiem drošības standartiem. Un paskatieties uz „XL1” – gandrīz ideāla aerodinamika, kompaktums un formu vienkāršība. Tas ir milzīgs solis uz priekšu,” uzskata „VW” šefdizaineris.
De Silva prognozē, ka nākotnē automobiļi tiks veidoti pēc vienota aerodinamiskā standarta, un dizaineru uzdevums būs tikai nedaudz modificēt to ārieni, lai ļaudis vismaz kaut kā atšķirtu vienu modeli no otra. Kā piemēru viņš min japāņu hibrīdus „Honda Insight” un „Toyota Prius”, kuru izstrādes laikā galvenā uzmanība bija veltīta aerodinamiskās pretestības minimizēšanai. Ārēji abi iznākuši tik līdzīgi, praktiski atšķiras tikai detaļās.